Naudu var pelnīt dažādi, tomēr ne katrs veids ir piemērots jebkuram no mums. Piemērotākā naudas pelnīšanas veida izvēla atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, cilvēka domāšanas veida, praktiskajām iemaņām, izglītības un tml. Iesākumā īsumā par katru no naudas pelnīšanas veidiem.
Darba ņēmējs.
Tie ir cilvēki, kuri strādā valsts vai privātajā sektorā un saņem noteiktu atlīdzību par savu darbu. Padarīto uzskaita laika vienībās (stundu darbs) vai fiziskās vienībās (gabaldarbs). Darba ņēmējs skaidri zina „spēles noteikumus” – kas jādara, par ko jāatbild, cik viņam samaksās par nostrādāto stundu vai saražoto produkcijas vienību. Tieši šo ienākumu gūšanas veidu izvēlas lielākā daļa cilvēku, jo liekas vienkāršākas darba attiecības, vairāk brīva laika paša vajadzībām un interesēm.
Priekšrocības: Skaidri darba nosacījumi (darba laiks), jāpilda noteiktas funkcijas, netiek prasīta īpaša iniciatīva, salīdzinoši zems atbildības līmenis (atkarībā no darba).
Ierobežojumi: Pelnīšanas iespējas atkarīgas no uzņēmuma vadības lēmuma. Strādājot „gabaldarbu” vēl būtu iespējams pelnīt proporcionāli ieguldītajām pūlēm, bet vadība var noteikt savus ierobežojumus.
Pašnodarbinātais.
Pašnodarbināta persona nav kāda uzņēmuma darbinieks, bet pats nodarbojas ar uzņēmējdarbību: plāno un organizē savu darbību, piedāvā preces vai pakalpojumus, rūpējas par nepieciešamajiem materiāliem, domā par klientu piesaisti un tml.
Šajā gadījumā visi ienākumi ir pašnodarbinātās personas rīcībā, kura pati lemj par to izlietojumu – uzņēmējdarbības attīstīšanu, materiālu iegādi vai izmantošanu savām vajadzībām. Nereti saka, ka pašnodarbinātas personas ir cilvēki, kuriem liekas – neviens šo darbu nepadarīs labāk par viņu pašu. Tie, kuri uzticas arī citiem – veido uzņēmumus.
Lai sekmīgi nodarbotos ar uzņēmējdarbību, cilvēkam jāspēj plānot, uzņemties risku, organizēt, jo šajā sektorā ienākumus un peļņu neviens negarantē. Tās ir pavisam citas īpašības, kas nepieciešamas vienkāršiem darba ņēmējiem. Esmu lasījis vienkāršu uzņēmēja peļņas definīciju – peļņa ir atlīdzība par risku.
Priekšrocības: Pašnodarbinātā ieņēmumi atkarīgi no paša uzņēmības un ieguldītā darba. Pats visu plāno un izlemj.
Ierobežojumi: Pašnodarbinātā persona pati tieši iesaistīta biznesa procesā, tāpēc ienākumu pieaugums tieši saistīts ar paša ieguldīto laiku un pūlēm. Cenšoties nopelnīt iespējami vairāk, mazāk laika paliek sev, ģimenei un atpūtai. Pastāv „izdegšanas” risks, ja nespēj nospraust robežu starp vēlamajiem ienākumiem un atpūtu.
Uzņēmuma īpašnieks.
Šī ir jau pavisam cita naudas pelnīšanas niša – indivīdam pieder uzņēmums, kurā strādājošie (darba ņēmēji) ražo preces vai sniedz pakalpojumus, par ko viņi saņem atlīdzību (algu), kas ir daļa no uzņēmuma īpašnieka ienākumiem. Īpašnieks pats var nepiedalīties uzņēmuma ikdienas vadības procesā, bet algot vadītāju un dot tikai vispārējas norādes.
Uzņēmuma īpašniekam jāspēj uzticēties tiem cilvēkiem, kurus viņš pieņem darbā savā uzņēmumā. Protams, tos prasmīgi organizējot un pārraugot. Uzņēmumus parasti veido ar ilgtermiņa mērķi, lai sasniegtu plānoto peļams apjomu. Tāpēc īpašniekam jābūt gan skaidrai vīzijai, gan arī jāzina, kā savus mērķus sasniegt, konkrētu darbu veikšanai algojot darba ņēmējus.
Priekšrocības: Uzņēmuma īpašnieks pats var plānot ienākumu sadali, izlemt to, cik lielā mērā pats piedalās uzņēmuma vadīšanā un ikdienas darbā. Līdz ar to – pats ir sava laika noteicējs.
Ierobežojumi: Lielākas investīcijas un risks zaudēt tās neveiksmju gadījumā. Lielā mērā jāpaļaujas uz pieņemtajiem darbiniekiem.
Investors.
Šajā pakāpē cilvēks pats tieši nekā nedara, bet ienākumus ražo viņa paša nauda. Investors savus naudas līdzekļus iegulda citam piederošā uzņēmumā un saņem noteiktus procentus no uzņēmuma peļņas. Kamēr viņa nauda „strādā”, investors pats var gūt ienākumus arī kādā no iepriekš pieminētiem veidiem. Paša brīva izvēle.
Svarīgi gan iepriekš veikt rūpīgu izpēti, lai izvēlētos uzņēmumu, kurā ir droši investēt savus līdzekļus. Vai nu investoram pašam jāmācās izvērtēt visus vērā ņemamos faktorus, vai arī jāuzticas speciālistam – ekspertam.
Priekšrocības: Pašam nekas nav jādara – nauda „ražo” naudu bez investora klātbūtnes.
Ierobežojumi: Pašam jābūt labam zinātājam, vai arī jāalgo prasmīgu ekspertu, lai izvēlētos investīcijām drošu nozari un uzņēmumu. Nauda tiek uzticēta citiem.
by 