Attīstoties sakaru tehnoloģijām aizvien populārāks kļūst „darbs no mājām”, kad uzņēmuma darbinieks daļu vai visu savu darba laiku pavada strādājot mājās. Ērti ir uzņēmumam, jo samazinās izveidojamo un nodrošināmo darbavietu skaits telpās. Līdz ar to pietiek ar mazākām telpām, kas samazina izmaksas.
Savukārt darbiniekam nav jāpavada tik daudz laika ceļā uz un no darba. Elastīgāk var plānot savu darba dienu, jo „darbs no mājām” parasti ir virzīts uz konkrētu rezultātu, bet ne uz darba vietā pavadīto stundu skaita. Nav arī „jāpucējas”, jo darba vietā mājās var sēdēt ērtā mājas apģērbā.
Tomēr, palielinoties attālināto darbinieku skaitam, aktuālāks paliek arī darba drošības jautājums. Ja darbinieks atrodas uzņēmuma telpās, administrācijai vieglāk iekārtot strādājošiem drošus darba apstākļus, sākot ar atbildoši noregulētām mēbelēm, telpu ventilāciju un apsildi, kā arī klientu drošību.
Savukārt mājas apstākļos katrs savu darba vietu iekārto tā, kā to atļauj materiālais stāvoklis un citi ierobežojumi – telpu lielums, sadalījums, citu ģimenes locekļu klātbūtne, klientu piekļuves iespējas un to pieņemšanas apstākļi un tml.
ASV, Kanādā un Lielbritānijā šim jautājumam, kādi ir attālināto darbinieku darba apstākļi mājās, piešķir aizvien lielāku vērību. Mājās bieži netiek ievērots normālais darba režīms (pārstrādātas stundas bez pārtraukuma), nepareizi iekārtota darba vieta un citi faktori, kuri ietekmē darbinieku veselību tā, ka viņi tiesā pieprasa ievērojamas naudas kompensācijas par darbā (savās mājās) sabojāto veselību. Uzņēmumā par darba režīma ievērošanu un vides iekārtošanu atbild kāds speciālists, bet kā ir mājās?
Kāda nekustamo īpašumu firma izliegusi aģentiem pieņemt klientus savās mājās vai arī ārpus firmas ofisa telpām, jo kāds no klientiem aģenta mājās paklupa pār suni un guva traumas, kuru ārstēšanas izdevumus piedzina no firmas.
Labi, atstāsim malā firmas, jo arī tūkstošiem „pašnodarbināto” savās mājās strādā tādos apstākļos, kuri ātri var novest pie nopietnām veselības problēmām. Esmu redzējis cilvēkus, kuri gandrīz vai piespieduši degunus pie 12 – 13 collu portatīvo datoru ekrāniem – tā pavada ik dienu ilgas stundas. Noteikti var pierakstīties rindā pie masiera vai kādā briļļu veikalā.
Pat tad, ja darbs mājās ir tikai vaļasprieks, nopietni jāpadomā par ērtu un pareizi ierīkotu darba vietu: attiecīga augstuma galds un krēsls, pareizs apgaismojums, siltums un ventilācija. Ieteicams darba vietu atdalīt no apkārtējās vides (telpas). Ideāli, ja ir atsevišķa istaba. Bet, ja tas nav iespējams, tad izvietot mēbeles tā, lai izveidotos nepārprotama darba vieta – ko vajadzētu arī respektēt citām personām (mājiniekiem).
Darbs no mājām ir domāts uzņēmuma un darbinieku ērtībām, bet ne veselības bojāšanai. Citādi visa mājas apstākļos no[pelnītā nauda izies mājas apstākļos strādājot sabojātās veselības glābšanai.
by 