Kā mainās mārketinga metodes

Katram no mums ir sava iecienīta metode kā kaut ko mācīties. Personīgi es daudz ko apgūstu labāk, ja to uzrakstu īsā, koncentrētā formā. It īpaši, ja oriģinālais informācijas avots ir svešvalodā. Šoreiz atradu materiālu par mārketinga metodēm un to pārmaiņām mūsdienu pasaulē, kad saziņas tehnoloģijas nojauc robežas un cilvēki kļūst aizvien zinošāki.

Laikam ritot tirgotāji ir nemainīgi secinājuši, ka visvieglāk var pārdot to, kas cilvēkiem ir visvairāk vajadzīgs, vai arī izmantojot cilvēku iedzimtās psiholoģiskās īpatnības.

Piemēram, jūs varat pircējam loģiskā secībā klāstīt faktus par savu piedāvājumu un pārliecināt nopirkt viņam patiesi vajadzīgu lietu. Rezultātā apmierināts ir gan pārdevējs, gan pircējs.

Var arī apgalvot, ka jūsu piedāvājums pavisam noteikti pārvērtīs pircēju, piemēram, pievilcīgu un neatvairāmu pretējā dzimuma acīs vai arī cels savu prestižu apkārtējās sabiedrības acīs.

Otrajā gadījumā tiek piedāvāta prece, kura nez vai ir pirmās nepieciešamības, bet noteiktai cilvēku grupai tā var izrādīties svarīga un vajadzīga. Protams, ka var sanākt arī vilšanās pircējs negūst cerētos panākumus.

Kā secinājušas dažādas aptaujas un pētījumi, cilvēki tērē visai lielas naudas summas pērkot dažādas lietas, bez kurām viņi varētu arī iztikt. Daudzus tādi pirkumi iedzen parādos, vai arī neatliek naudas aktuālām ikdienas vajadzībām, tomēr pārdevēji meklē un pielieto visādas mārketinga metodes, lai pircējs izvēlētos tieši viņu piedāvājumu.

Spiedīgie ekonomiskie apstākļi un brīvāka piekļuve informācijai izmantojot Internetu veicina mūsdienu pircēja zināšanu līmeni par līdzīgiem piedāvājumiem, tāpēc ne vienmēr efektīvas ir iepriekšējo paaudžu mārketinga metodes, kad pircējam sniedza tikai vienpusēju, nepilnīgu informāciju par piedāvāto preci vai pakalpojumu. Tagad potenciālais pircējs iespējams, ka noteikti izpētīs visu publiski pieejamo informāciju, ko sniedz arī citi pārdevēji pirms izdarīt galīgo lēmumu.

Un, ja izrādīsies, ka noklusēta būtiska informācija vai arī piedāvājums ir bijis nekvalitatīvs, tad neapmierinātais pircējs var internetā un citos masu informācijas līdzekļos sacelt negatīvu slavu, kas nemaz nav vajadzīgs.

Diemžēl no tā nav pasargāts neviens komersants, arī godprātīgs pārdevējs. Konkrēts piemērs.

Pavisam nesen vienā interneta diskusiju lapā lasīju par to, ka ar e-bay starpniecību internetā iegādāta plastmasas detaļa automašīnas remontam. Montējot šo jauno detaļu tai paredzētajā vietā, detaļa ir salūzusi. Uzreiz tika kritizēts detaļas pārdevējs, ražotājs un visa valsts, kurā detaļa ražota. Tajā skaitā negatīvā informācija tika publicēta arī ārpus latviski „runājošiem” forumiem.

Tomēr pircējam nav bijusi taisnība, jo detaļai pievienotā instrukcijā ir rakstīts (angļu valodā), ka detaļa pirms montāžas ir jāuzsilda līdz noteiktai temperatūrai, lai tā kļūtu elastīga. Tas netika darīts.

Kaut arī tā ir paša pircēja vaina, ka neievēro instrukciju, bet tumšu ēnu uz konkrētās preces tirgotāju un ražotāju viņš paguva uzmest.

Kamdēļ pieminu šo piemēru? Gribot kaut ko pārdot, jādomā, kā to piedāvāt potenciāliem klientiem saprotamā veidā. Pateicoties globalizācijai, pasaule kļūst „mazāka”, attālums vairs nav šķērslis un jābūt gataviem, ka pircējs var būt no jebkuras pasaules malas.

Facebooktwitterredditpinterestlinkedintumblrmailby feather